Covid-19 pandēmijas negatīvās sekas ir jūtamas Eiropas Savienībā un citviet pasaulē praktiski visās jomās. ES arvien plašāk izvēršas diskusija par līgumsaistību izpildes un procesuālo termiņu ievērošanu šajā ārkārtas stāvokļa laikā. 

Kā norāda Madrides Komplutences universitātes ES tiesību profesors Daniels Sarmiento, saskaņā gan ar EST, gan Vispārējās tiesas pastāvīgo judikatūru ir svarīgi, lai visi force majeure apstākļi tiktu rūpīgi un individuāli pārbaudīti. ES tiesas nevar viegli atkāpties no stingras pieejas procesuālo termiņu ievērošanai. Tikai rūpīgi izvērtējot pamatojumu, izņēmuma gadījumā iespējams tos pagarināt vai atlikt. Kritērijus, pēc kuriem nosaka, vai ir pamats pagarināt izpildes vai procesuālos termiņus, nākamajos mēnešos varētu piemērot elastīgāk, taču, šķiet, ka izņēmumi no likumā vai līgumā noteiktajiem termiņiem, piemēram, saistību izpildei vai prasības pieteikuma sniegšanai vispār nav paredzētiEST paziņojums noteikti nedod nekādu mājienu šajā virzienā. 

Kas notiek Latvijā?

Covid-19 radīto ierobežojumu dēļ  ekonomika piedzīvo grūtības un tiek traucēta arī pienācīga saistību izpilde. Latvijā Ministru kabineta rīkojuma “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, kā arī tā grozījumu un papildinājumu kontekstā plaši tiek apspriests jautājums, vai nepārvaramās varas klauzula atbrīvo puses no saistību izpildes pienākuma kā tāda vai no pienākuma to darīt laikā.

Nepārvaramās varas jēdziens parādās Civillikumā gan Lietu tiesībās, gan Saistību tiesību daļā, bet likums nepaplašina šo terminu, līdz ar to termina piepildīšana ar saturu ir atstāta darījuma pušu vai tiesas kompetencē. Juridiskajā literatūrā un Augstākās tiesas praksē ir atzīts, ka nepārvaramas varas koncepciju veido četri obligāti elementi (jāizpildās visiem kritērijiem):

  • notikums, no kura nav iespējams izvairīties un kura sekas nav iespējams pārvarēt;
  • sapratīga persona līguma noslēgšanas brīdī šo notikumu nevarēja paredzēt;
  • notikums nav radies puses vai tās kontrolē esošas personas rīcības dēļ;
  • notikums saistību izpildi padara ne tikai apgrūtinošu, bet neiespējamu.

Atbilstoši šai koncepcijai nepārvaramas varas iestāšanās atzīstama par zaudējumu atlīdzības prasījumu izslēdzošu apstākli. Izšķiroša nozīme ir vērtējumam, vai saistību izpilde jauno apstākļu dēļ ir kļuvusi tikai apgrūtināta, piemēram, finanšu grūtību dēļ, vai pavisam neiespējama. 

Ja pušu līguma saturu neregulē kādas obligātas normas, tad saskaņā ar līguma slēgšanas brīvības principu līguma noteikumi ir pušu brīvās gribas rezultāts. Līdz ar to vispirms jānosaka, vai līgums paredz atbrīvošanu no atbildības sakarā ar nepārvaramas varas negatīvajām sekām. Atbilstoši tam līgumus var sadalīt divās grupās: tie, kuri paredz force majeure atrunu, un tie, kuros force majeure noteikumi nav atrunāti. Līgumos, kur ir force majeure atruna, atbilstošs līguma noteikums var izšķirt, vai epidēmija un valsts pārvaldes izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir uzskatāms par nepārvaramu varu, kuras iestāšanās rezultātā puses tiek atbrīvotas no zaudējumu atlīdzības pienākuma, bet netiek atbrīvotas no līguma izpildes pienākuma kā tāda, ja vien līgums neparedz tā izbeigšanu nepārvaramas varas iestāšanās dēļ. UNIDROIT Starptautisko komerclīgumu princips nosaka: “Ja šķērsļi ir tikai īslaicīgi, [neizpildes] attaisnojums ir spēkā tik ilgi, cik tas ir saprātīgi, ņemot vērā šķērsļu ietekmi uz līguma izpildi.”

Kad Covid-19 var uzskatīt par nepārvaramas varas notikumu?

Ja saistībā ar Covid-19 un ārkārtējo situāciju līgumu vairs fiziski nav iespējams izpildīt, piemēram, ar Ministru kabineta rīkojumu tiek aizliegta konkrēta saimnieciskās darbības veikšana, tad viena no līguma pusēm varētu atsaukties uz nepārvaramas varas apstākļiem, kas objektīvi ietekmē tās spēju izpildīt ar līgumu uzņemtās saistības. Ja konkrētajās līgumiskajās attiecībās tiek konstatēta nepārvaramas varas apstākļu iestāšanās, otrai pusei radītie zaudējumi nav jāatlīdzīna. Pusei, kas atsaucas uz nepārvaramas varas apstākļiem, parasti ir pienākums nekavējoties par to paziņot otrai pusei. Informēšanas pienākuma neizpilde var izraistīt atbildību par zaudējumiem. 

Jāpievērš uzmanība, ka pats nepārvaramas varas ietekmes atzīšanas fakts nerada automātisku pamatu līguma izbeigšanai. Ja līguma noteikumi tiešā veidā paredz saistību izbeigšanos nepārvaramas varas apstākļos, tad attiecīgi ir jāpiemēro līgums.  Ja līguma noteikumi to neparedz, tad katrs gadījums jāizvērtē individuāli. Proti, nepārvaramas varas apstākļu iestāšanās var gan pagarināt līguma izpildes termiņu (ja, piemēram, līgums paredz pakalpojumu sniegšanu ilgā laika periodā) vai arī būt par pamatu līguma izbeigšanai (ja līgums paredz pakalpojumu sniegšanu konkrētajā datumā un datuma izmaiņas gadījumā līguma izpildei zūd jēga).

Kad Covid-19 nevar uzskatīt par nepārvaramas varas notikumu?

Kā norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kas Latvijā izsniedz izziņas par force majeure apstākļiem, netiek izsniegtas vispārināta veida izziņas (piemēram, par to, ka valstī ir krīze). Izziņas tiek izsniegtas individualizēti, izvērtējot katru konkrēto gadījumu un iespējas pildīt līgumiskās saistības. 

Par nepārvaramas varas apstākļiem tiek atzīti tikai tādi notikumi, kas konkrēto saistību izpildi padara ne tikai apgrūtinošu, bet pilnībā neiespējamu. Situācijās, kad pēc būtības ir iespējams izpildīt saistības, bet to darīt ir kļuvis grūtāk vai dārgāk, piemēram, tāpēc, ka jāsameklē alternatīvi maršruti, lai izvairītos no slēgtajiem reģioniem, apstākļi tiks kvalificēti kā “grūtības” un ir jāuzņemas sekas.

Līdz ar to finanšu grūtību vai citu sarežģījumu gadījumā pusēm būtu jāvienojas par līguma darbības apturēšanu uz laiku un atbrīvošanu no negatīvajām sekām (līgumsoda, nokavējuma procentiem u.tml.) pamatojoties uz Civillikuma 1. pantā nostiprināto labas ticības principu.

Vincit Advisory aicina nepaļauties uz to, ka sadarbības partneri automātiski atzīs Covid-19 par nepārvaramas varas apstākļiem, tāpēc rūpīgi jāizvērtē noslēgtie līgumi un faktiskā situācija. Mūsu pieredzējušie speciālisti labprāt sniegs savu juridisko atbalstu gan jautājumos, kas skar Covid-19 ietekmi uz saimniecisko darbību, gan visos citos juridiska rakstura jautājumos. 

Piesakies konsultācijai!

Piekrītu personas datu apstrādes noteikumiem. Sīkāk – sadaļā Privātuma politika.
Pieteikties konsultācijai