Digitālajā laikmetā elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtu pakalpojumu piedāvājums kļūst arvien plašāks, ļaujot ērti sasniegt kā vietējos, tā ārvalstu klientus. Tomēr tieši šie pakalpojumi prasa arī īpašu vērību, izpildot virkni PVN likumā noteikto prasību. Ne vienmēr uzņēmums ir savlaicīgi konstatējis, ka kāds no sniegtajiem pakalpojumiem iekļaujams šajā kategorijā, kā arī identificējis saņēmēju, kā rezultātā – prasības netiek ievērotas. Šajā rakstā – par lielākajiem klupšanas akmeņiem tieši PVN likuma ietvaros un kādas likumā noteiktās prasības obligāti jāievēro šādu pakalpojumu sniedzējiem, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem.
No 2015. gada 1. janvāra Latvijā un citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs mainīts sniegšanas vietas noteikšanas princips iepriekšminētajiem pakalpojumiem, ja tie sniegti citas dalībvalsts personām, kas nav nodokļa maksātājas. Izpratnei – pāris piemēri katram no pakalpojumu veidiem:
- elektronisko sakaru pakalpojumi, kā piemēram, balss telefonijas pakalpojumi ar attēla sastāvdaļu – videotelefona pakalpojumi;
- apraides pakalpojumi, kā piemēram, radio vai televīzijas programmas, ko izplata ar interneta vai cita elektroniskā tīkla starpniecību, ja tās pārraida vienlaikus ar šo programmu pārraidi vai retranslāciju radio vai televīzijas tīklā;
- elektroniski sniegtie pakalpojumi, kā piemēram, programmu un iekārtu uzturēšana no attāluma, programmatūras piegāde un atjaunināšana, attēlu, teksta un informācijas piegāde un piekļuves nodrošināšana datu bāzēm, mūzikas, filmu un spēļu, to skaitā azartspeļu piegāde.*
Nereti pakalpojumu sniedzēji neaizdomājas, vai kāds no uzņēmuma sniegtajiem pakalpojumiem ir elektronisko sakaru, apraides vai elektroniski sniegts pakalpojums un ka tiem patiesībā piemērojamas citas PVN likuma prasības – tas ir pirmais klupšanas akmens.
Pēc pakalpojuma veida identificēšanas svarīgi identificēt arī saņēmēju. Ja pakalpojums tiek sniegts vietējā tirgū, tiek piemērota standarta likme. Savukārt, ja pakalpojums tiek sniegts ES dalībvalsts personai, kas nav PVN maksātājs, tad pakalpojumu sniedzējam jāpiemēro MOSS (mini one stop shop) jeb īpašā PVN aprēķināšanas un maksāšanas režīms. Tas nosaka, ka atliek vien reģistrēties identifikācijas valstī un iesniegt VID īpašo PVN režīma deklarāciju, tādējādi nav nepieciešams reģistrēties katrā dalībvalstī.
Tomēr šeit ir vēl viens būtisks klupšanas akmens, ko, nepārzinot likumu, iespējams palaist garām. Jāņem vērā, ka PVN likuma 27. pants nosaka, ka “par pakalpojuma sniegšanas vietu, ja tas sniegts personai, kura nav nodokļa maksātājs, ir šīs personas mītnes vieta vai deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, – pastāvīgās uzturēšanās vieta.” Šeit jāņem vērā, ka ne vienmēr pakalpojuma saņēmējs ir tikai un vienīgi fiziska persona – šis pants attiecas arī uz ES dalībvalstu uzņēmumiem, kas nav reģistrēti kā PVN maksātāji savā dalībvalstī. Arī šie pakalpojumu saņēmēji jānorāda, piemērojot īpašo PVN režīmu un veidojot īpašā PVN režīma deklarāciju.
Tipisks piemērs, lai izprastu situāciju: IT uzņēmums, kas piedāvā iespēju mājaslapā par maksu lejupielādēt programmatūru. Pakalpojums tiek sniegts automatizēti ar elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību bez pakalpojumu sniedzēja personiskas iesaistes pakalpojuma sniegšanas procesā. Ja programmatūru iegādājas, piemēram, fiziska persona vai uzņēmums, kas nav PVN maksātājs kādā no ES dalībvalstīm, tad jāpiemēro īpašais PVN režīms.
Savukārt 2019. gadā izsludinātās likuma izmaiņas noteikušas izņēmumu. Ja uzņēmums konstatē, ka sniedz kādu no minētajiem pakalpojumiem, turklāt tas tiek sniegts ES fiziskajām personām vai ES uzņēmumiem, kas nav reģistrēti kā PVN maksātāji savā dalībvalstī, PVN īpašais režīms nav jāpiemēro, ja šo pakalpojumu kopējā vērtība (bez PVN) kārtējā kalendāra gadā nepārsniedz 10 000 eiro un tā nepārsniedz minēto robežvērtību arī iepriekšējā kalendāra gadā.
Laikā, kad elektronisko pakalpojumu sniegšana kļūst arvien aktuālāka, uzņēmuma pienākums ir rūpīgi izvērtēt, vai kāds no sniegtajiem pakalpojumiem uzskatāms par elektronisko sakaru, apraides vai elektroniski sniegtu pakalpojumu. Savlaicīgi izpildot PVN likuma prasības, uzņēmums var izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem. Lai nekļūdīgi izvērtētu sava pakalpojuma atbilstību kādai no pakalpojumu kategorijām, izprastu PVN likumā noteiktās prasības un tās atbilstoši izpildītu, aicinām konsultēties ar šajā jomā pieredzējušiem ekspertiem, kas rūpīgi seko līdzi aktuālajām izmaiņām likumdošanā. Tas būtiski mazinātu kļūdīšanās risku, ietaupot laiku un enerģiju, ko ieguldīt sava uzņēmuma pamatdarbībā.
* Ar citiem detalizētākiem piemēriem iespējams iepazīties VID izstrādātajā metodiskajā materiālā.
