Pašnodarbinātā statuss ir izplatīts dažādās darbības jomās. Žurnālistika, jurisprudence, arhitektūra, dizains, reklāma, tulkojumi, foto un video pakalpojumi, dažādi ekspertu un konsultāciju pakalpojumi ir vien neliela daļa jomu, kurās sadarbība ar pašnodarbinātajām personām ir izplatīta. Pat būvniecības jomā pašnodarbinātā statuss gūst arvien lielāku popularitāti, jo apakšuzņēmējiem bieži vien ir izdevīgāk piesaistīt darbiniekus tikai vienai sezonai kāda konkrēta pakalpojuma veikšanai, nevis nodarbināt kā darba ņēmējus.

Tehnoloģiju attīstība, izmaiņas darba tirgū un arvien pieaugošā darbinieku vēlme elastīgi un brīvāk kontrolēt savu darba laiku, vietu, apjomu un arī sniegtā pakalpojuma cenu ir vien daži no iemesliem, kāpēc dažādu jomu pārstāvji izvēlas no darba ņēmējiem kļūt par pašnodarbinātajām personām. 

Sociālās garantijas

Pastāv uzskats, ka pašnodarbinātās personas ir sociāli mazāk aizsargātas nekā darba ņēmēji. Jāņem vērā, ka pašnodarbinātā persona, patstāvīgi veicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iegūst tādas pašas sociālās garantijas kā darba ņēmējs, piemēram, apmaksāto slimības lapu (izņemot A slimības lapu), maternitātes un bērna kopšanas pabalstu. Protams, pašnodarbinātajam izpaliek 4 nedēļu apmaksātais ikgadējais atvaļinājums. No otras puses, pašnodarbinātajam nav jāpakļaujas darba devēja atvaļinājumu grafikam – laiku darbam un atpūtai iespējams izvēlēties brīvāk. 

Pašnodarbinātais nevar pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu, bet pašnodarbinātajam arī ir mazāki riski pēkšņi palikt bez darba. Pašnodarbinātā ienākumi un darba apjoms nav atkarīgs no tā, kā attīstās viņa darba devēja bizness, bet gan no tā, cik pieprasīts speciālists ir pats pašnodarbinātais un cik daudz laika un pūļu viņš ir gatavs veltīt darbam. Savukārt par darba traumu un arodslimību iestāšanos izmaksājamās kompensācijas ir tik specifiski gadījumi, ka tos var uzskatīt par nopietniem riskiem vien dažās noteiktās darbības jomās. Bieži vien pašnodarbinātajam ir pat daudz vieglāk ievērot ergonomikas pamatprincipus un organizēt sev piemērotu darba vietu nekā darba ņēmējam.

Nodokļu slogs

Pašnodarbinātais var izvēlēties vienu no normatīvajos aktos paredzētajiem nodokļu režīmiem:

  • Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no saimnieciskās darbības;
  • patentmaksa (par atsevišķu veidu saimnieciskās darbības veikšanu);
  • mikrouzņēmuma nodoklis.

Praksē visizdevīgākais un universālākais ir nodoklis par ienākumiem no saimnieciskās darbības. Saskaņā ar šo nodokļu režīmu pašnodarbinātajam ir pienākums maksāt IIN no saimnieciskās darbības ienākuma četrreiz gadā avansa maksājumos, kā arī rezumējošā kārtībā nākamajā gadā, iesniedzot ienākumu deklarāciju. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pašnodarbinātajiem ir jādeklarē un jāmaksā vienu reizi ceturksnī par katru mēnesi, kurā ir bijuši ienākumi (izņemot pirmos 50 eiro gadā). Pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi pārsniedz 430 eiro, ir jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (32,15%) vismaz no 430 eiro par katru mēnesi, kurā ir bijuši ienākumi. Šī iemaksu likme ietver sevī maternitātes pabalstu, bērna kopšanas pabalstu, slimības, invaliditātes pabalstu un veselības apdrošināšanu. Jāatzīmē, ka pašnodarbinātais var pēc saviem ieskatiem izvēlēties palielināt jebkuru no šiem pabalstiem vai izmaksām. Pašnodarbinātajiem ir papildu jāmaksā pensiju apdrošināšanas obligātās iemaksas 5% apmērā. Šie 5% tiek aprēķināti no starpības starp faktisko pašnodarbinātā ikmēneša ienākumu un to ienākuma apmēru, no kura pašnodarbinātais ir izvēlējies veikt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (32,15%).

Vērtējot pašnodarbinātā nodokļu saistības, var izcelt divas galvenās pašnodarbinātā statusa priekšrocības salīdzinājumā ar algoto darbinieku. Pirmkārt, pašnodarbinātajam ir tiesības norakstīt ar saimniecisko darbību saistītos izdevumus, pamatojot tos ar attaisnojošiem dokumentiem. Šis nosacījums ļauj pašnodarbinātajam pilnīgi attaisnoti norakstīt tos izdevumus, kurus pašnodarbinātajam, atšķirībā no algota darbinieka, nepieciešams segt pašam (darba vietas īres izdevumi, elektrības un citi komunālie maksājumi, izdevumi pakalpojumu sniegšanai izmantojamajiem aktīviem utt.). Otrkārt, pašnodarbinātais patstāvīgi nosaka to ienākumu apmēru, no kura maksās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Nenoliedzami, pašnodarbinātajam ir jāuzņemas vairāki ar profesiju tiešā veidā nesaistīti pienākumi: ir jāuztur sava grāmatvedības uzskaite, jāiesniedz atskaites un jāuzņemas atbildība par darba aizsardzības pasākumu ievērošanu. Šādi nosacījumi dažiem var šķist par grūtu. Tomēr tehnoloģiju attīstība mūsdienās ļauj maksimāli atvieglot šo pienākumu izpildi. Viens no tehnoloģiskajiem risinājumiem – tiešsaistes ieņēmumu un izdevumu uzskaites sistēma Vincit Pats, kas nodrošina automātisku sociālo iemaksu un nodokļu aprēķinu un sagatavo atskaitēm un deklarācijām nepieciešamos datus. Sistēmas lietošana faktiski neprasa zināšanas grāmatvedībā un nodrošina ātru, ērtu un patstāvīgu grāmatvedības uzskaiti – risinājums, ar kuru būt pašnodarbinātajam patiešām ir vieglāk.

Vairāk: pats.lv

Grāmatvedības sistēma pašnodarbinātajiem

Izmēģini
Pieteikties konsultācijai