Kredītsaistību refinansēšana, ko tautā biežāk sauc par “pārkreditēšanos”, ir tas instruments, kam mūsdienās dod priekšroku arvien vairāk uzņēmēju. Ja agrāk aizņēmēji lūkoja pārkreditēties tad, kad radās grūtības segt pašu saistības, tad šobrīd situācija ir mainījusies un refinansēšanu izmanto brīžos, kad sadarbība ar banku kļūst apgrūtinoša.
Šodien ikviens uzņēmējs, neatkarīgi no tā biznesa mēroga, var saskarties ar bankas nevēlēšanos spert kādus pretimnākošus soļus, pat ja uzņēmējs ir ilggadējs šīs bankas klients. Atteikums pārskatīt procentu likmi vai izsniegt papildu summu attīstībai, stratēģiskais lēmums pārtraukt attiecīgās nozares kreditēšanu, klienta neatbilstība atjaunotajai bankas AML politikai vai kādām citām iekšējām procedūrām — tie ir vien daži iemesli, kas var pārvērst uzņēmēja attiecības ar banku par īstām galvassāpēm.
Pēdējā laikā ir bieži novērojama arī dažu banku taktika uzstādīt īsākus ilgtermiņa kredītu atmaksu termiņus un, sasniedzot piecu gadu slieksni, turpināt pagarināt līgumu tikai par vienu gadu, kas tiek darīts tai skaitā arī ar mērķi nodrošināt sev telpu manevrēšanai mainīgajos apstākļos nozarē. Uzņēmējam tas automātiski nozīmē papildu līdzekļus un laiku, kas bieži vien var ievilkties uz vairākiem mēnešiem, kurus uzņēmuma īpašnieks tērē sadarbības uzturēšanai ar banku.
Latvijas finanšu sektora turbulences apstākļos līdz ar iepriekšminētajiem refinansēšanas priekšnoteikumiem aktuāla top arī refinansēšana kādas bankas likvidācijas dēļ, kad vēršanās citā kredītiestādē kļūst teju vai nepieciešamība, ja nav iespējas segt savas saistības no paša līdzekļiem vai, piemēram, pārdodot īpašumu.
Jebkurā gadījumā, nesaņemot pozitīvu risinājumu problēmai savā bankā, refinansēšana var būt parocīgs instruments uzņēmējam, lai atvieglotu savu ikdienu un veltītu vairāk uzmanības tieši biznesam. Jo nereti refinansēšanas atteikuma iemesls vienā bankā ir tas iemesls, kura dēļ cita kredītiestāde labprāt iekļaus aizdevumu savā kredītportfelī un piedāvās ērtus nosacījumus. Piemēram, vienā bankā no kredītpolitikas izslēgtā biznesa joma var būt visai pieņemama citā bankā, tādējādi ļaujot diversificēt riskus. Vai arī bizness, kas vairs neatbilst vienas bankas iekšējo procedūru kritērijiem, var tikt pieņemts apkalpošanai citā bankā, jo tās risku slieksnis ir pazemināts spēkā esošās likumdošanas ietvaros.