No 2020. gada 1. janvāra oficiālā e-adrese būs obligāta visām nevalstiskajām organizācijām, uzņēmumiem, kā arī privātpersonām, kas ir reģistrētas kā nodokļu maksātāji. Taču interesanti, ka jaunais Oficiālās elektroniskās adreses likums ir radījis pretrunu ar Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumu.

PVN likuma 69. panta 1. daļā ir noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt nodokļu maksātāju PVN maksātāju reģistrā, ja “nodokļa maksātājs nav sasniedzams tā norādītajā juridiskajā adresē vai deklarētās dzīvesvietas adresē, vai arī šī adrese faktiski nepastāv”.

VID uzņēmējam atsaka reģistrāciju PVN reģistrā, balstoties uz PVN likuma 69. pantu

Praksē tas nozīmē, ka nodokļu maksātājam, kas vēlas tikt reģistrēts PVN reģistrā, VID vispirms nosūta vēstuli uz juridisko adresi, izmantojot pasta pakalpojumus. Šajā vēstulē VID parasti uzdod vairākus jautājumus, uz kuriem lūdz atbildēt klātienē, konkrētā laikā VID ierodoties kādam no uzņēmuma valdes locekļiem. Ja tas nav iespējams, VID vēstulē lūdz caur Elektronisko deklarēšanas sistēmu (EDS) vai telefoniski norādīt citu vēlamo laiku VID apmeklējumam.

Šī no PVN likuma prasības par sasniedzamību izrietošā sistēma ne vienmēr strādā nevainojami. Diemžēl praksē ir nācies sastapties ar gadījumiem, kad adresāts VID nosūtīto vēstuli nesaņem cilvēciskas kļūmes dēļ, kas var notikt gan pasta sistēmā, gan dokumentu aprites sistēmā.

Rezultāts ir bēdīgs – VID uzņēmējam atsaka reģistrāciju PVN reģistrā, balstoties uz PVN likuma 69. pantu un pieņemot, ka ja reiz uz vēstuli nav atbildēts, tad nodokļu maksātājs nav sasniedzams juridiskajā adresē. Rodas jautājums – vai Oficiālās elektroniskās adreses likums šo problēmu atrisinātu? Proti, vai oficiālā e-adrese VID izpratnē tiks uzskatīta par pilnvērtīgu juridisko adresi, kuras uzrādīšanu prasa PVN likums? Un vai ar sasniedzamību e-adresē pietiks, lai uzņēmums varētu tikt iekļauts PVN reģistrā? Vai arī VID turpinās atbilstoši tradīcijai piesūtīt uzņēmējiem rakstiskas vēstules pa pastu?

Patlaban normatīvajos aktos ir grūti atrast atbildi uz šo jautājumu. No vienas puses, Oficiālās elektroniskās adreses likumā ir noteikts, ka, izmantojot oficiālo e-adresi, var sūtīt visu veidu dokumentus, ja vien kādā speciālajā normatīvajā aktā nav skaidri noteikts ierobežojums. No otras puses – likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. pantā pie nodokļu maksātāju pienākumiem ir noteikts “iesniegt nodokļu administrācijai elektroniska dokumenta veidā šajā likumā vai konkrēto nodokļu likumos paredzētās nodokļu deklarācijas un informatīvās deklarācijas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos”. Tātad arī šis likums būtībā paredz VID un nodokļu maksātāju oficiālu saziņu elektroniskā veidā, kas līdz šim ir notikusi caur EDS. Šobrīd atliek vienīgi cerēt, ka līdz 2020. gada 1. janvārim šī neskaidrība tiks novērsta.