No 2020. gada 1. janvāra oficiālā e-adrese būs obligāta visām nevalstiskajām organizācijām, uzņēmumiem, kā arī privātpersonām, kas ir reģistrētas kā nodokļu maksātāji. Taču interesanti, ka jaunais Oficiālās elektroniskās adreses likums ir radījis pretrunu ar Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumu.
PVN likuma 69. panta 1. daļā ir noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt nodokļu maksātāju PVN maksātāju reģistrā, ja “nodokļa maksātājs nav sasniedzams tā norādītajā juridiskajā adresē vai deklarētās dzīvesvietas adresē, vai arī šī adrese faktiski nepastāv”.
VID uzņēmējam atsaka reģistrāciju PVN reģistrā, balstoties uz PVN likuma 69. pantu
Praksē tas nozīmē, ka nodokļu maksātājam, kas vēlas tikt reģistrēts PVN reģistrā, VID vispirms nosūta vēstuli uz juridisko adresi, izmantojot pasta pakalpojumus. Šajā vēstulē VID parasti uzdod vairākus jautājumus, uz kuriem lūdz atbildēt klātienē, konkrētā laikā VID ierodoties kādam no uzņēmuma valdes locekļiem. Ja tas nav iespējams, VID vēstulē lūdz caur Elektronisko deklarēšanas sistēmu (EDS) vai telefoniski norādīt citu vēlamo laiku VID apmeklējumam.
Šī no PVN likuma prasības par sasniedzamību izrietošā sistēma ne vienmēr strādā nevainojami. Diemžēl praksē ir nācies sastapties ar gadījumiem, kad adresāts VID nosūtīto vēstuli nesaņem cilvēciskas kļūmes dēļ, kas var notikt gan pasta sistēmā, gan dokumentu aprites sistēmā.
