Lai secinātu, vai sadarbība ar klientu būs iespējama un cik lieli AML (anti money laundering – no angļu val.) riski var rasties, izpēte ietver vairākus pasākumus, piemēram, klientu identificēšana, patieso labuma guvēju noteikšana, informācijas ievākšana par klienta paredzētajiem darījumiem, kā arī to apjomu un mērķi. Ja nepieciešams, var nākties uzzināt arī par patiesā labuma guvēja naudas līdzekļu un materiālās labklājības stāvokļa izcelsmi, kā arī par uzņēmuma darījuma partneriem.

Klienta izpētes ietvaros iegūtā informācija un secinājumi ir jādokumentē un jāsaglabā atbilstoši “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršana” (NILLTPFN) prasībām, kura kārtējie grozījumi stājās spēkā 2019. gada 29. jūnijā.

Konstatējot kādu no tām, atbilstoši normatīvo dokumentu prasībām jums ir jāziņo FID

NILLTPFN likums noteiktos gadījumos paredz arī padziļinātu klienta izpētes procedūru. Tā ir jāpiemēro situācijās, kad klients nav ticis identificēts klātienē vai klients atbilst politiski nozīmīgas personas statusam, kā arī citos gadījumos, kad pastāv paaugstināts AML risks. Starp citu, šobrīd vienota politiski nozīmīgu personu saraksta nav. Jācer, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) atbilstoši jaunajām NILLTPFN likuma prasībām drīzumā sastādīs šādu amatu un personu sarakstu, lai būtu viennozīmīgi skaidrs politiski nozīmīgu personu loks.

Likuma subjektiem ir padziļināti jāpēta arī tie klienti, kuri ir politiski nozīmīgu personu ģimenes locekļi – laulātie, bērni, vecāki, mazbērni, vecvecāki, brāļi, māsas, laulātajiem pielīdzināmas personas – vai arī ar politiski nozīmīgām personām cieši saistītas personas – darījuma partneri, dalībnieki vai akcionāri vienā uzņēmumā –, tā paplašinot izpētāmo personu loku, kas ir ievērojams slogs. Turklāt dažkārt, lai izslēgtu iespējamus reputācijas vai finansiāla rakstura riskus, kurus varētu radīt nepietiekama klienta izpēte, būtu jāveic arī darījumu partneru pārbaude.

NILLTPFN likums nosaka virkni klienta risku paaugstinošo apstākļu, kas ir ļoti vispārēji un viegli nosakāmi, piemēram, ja pirms darījuma uzsākšanas vai darījuma laikā tiek konstatēts, ka klients vai tā patiesais labuma guvējs ir saistīts ar augsta riska trešo valsti vai valsti un teritoriju, pret kuru Apvienoto Nāciju Organizācija, Amerikas Savienotās Valstis vai Eiropas Savienība ir noteikušas finanšu vai civiltiesiskus ierobežojumus, vai klients saņem maksājumus no nezināmas trešās personas u. c.

Cits iemels, kāpēc izvēlēties grāmatvedības ārpakalpojumu, ir izmaksas. Daudzi uzņēmēji neaizdomājas par tādām uzņēmuma grāmatveža darbības izmaksām kā biroja, datora, programmatūras uzturēšana, ekspertu konsultācijas, semināri un citi.

Tajā pašā laikā likumā ir norādītas vairākas risku paaugstinošas pazīmes, kuras ir interpretējamas ļoti subjektīvi. Piemēram, ka darījuma attiecības notiek neparastos apstākļos vai klients izmanto pakalpojumus, kas veicina anonimitāti, vai klienta īpašnieku vai dalībnieku struktūra ir neraksturīga vai sarežģīta.

Tātad, ja jūsu klients ir Latvijas vai kādas citas ES dalībvalsts rezidents, kas nodarbojas ar saprotamu uzņēmējdarbību ES ietvaros un klientam nav konstatēti risku paaugstinoši faktori, klients ir iekļaujams mazāk riskanto klientu kategorijā, kuriem nepiemēro padziļināto izpēti.

Lai izvairītos no iesaistīšanās noziedzīgā nodarījumā un īstenotu principu “pazīsti savu klientu”, jums ir jāveic klienta darījumu uzraudzība, lai pārliecinātos, ka darījumi neatbilst neparastu vai aizdomīgu darījumu pazīmēm. Neparastu un aizdomīgu darījumu pazīmes ir noteiktas Ministru kabineta noteikumos Nr. 281 “Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem”. Savukārt aizdomīgu darījumu pazīmes nodokļu jomā ir noteiktas likumā “Par nodokļiem un nodevām”.

Konstatējot kādu no tām, atbilstoši normatīvo dokumentu prasībām jums ir jāziņo FID (Finanšu izlūkošanas dienestam) un/vai VID. Jāņem vērā, ka likuma subjektam ir pienākums ziņot ne tikai par katru konstatētu darījumu, bet arī par konsultētu, plānotu, pieteiktu, uzsāktu, atliktu, veiktu vai apstiprinātu aizdomīgu darījumu.

FID mājaslapā uzskaitītās aizdomīgu darījumu pazīmes ir vispārīgas, līdz ar to likuma subjektam ir diezgan sarežģīts uzdevums patstāvīgi izvērtēt un saprast, vai darījums klasificējams kā aizdomīgs un par to būtu jāziņo. Turklāt pats ziņošanas process nav vienkāršs un aizņem laiku, lai pareizi noformētu ziņojumu. Ja jums ir nepieciešama palīdzība, piesakieties pie mums uz konsultāciju.

Pieteikties konsultācijai