Precīzi veikta klienta izpēte ir viens no AML prasību ievērošanas pamatakmeņiem. Tikpat svarīgs ir nākamais solis – ziņošana par aizdomīgiem darījumiem. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk NILLTPFN likums) jaunā redakcija nesusi virkni jaunumu abos šajos posmos. Šeit apkopošu būtiskākās izmaiņas.
Rūpīgai un adekvātai klientu izpētei kritiski svarīga ir pieeja informācijai. Likuma grozījumi nosaka, ka likuma subjektiem un ikvienai citai personai ir tiesības pieprasīt ziņas par patiesajiem labuma guvējiem no Valsts ieņēmuma dienesta un tiešsaistes formā no Latvijas Republikas Uzņēmuma reģistra. Nav gan skaidrs, vai šādu datu pieprasīšana būs saņemama bez maksas un kādā laika periodā šo pieprasīto informāciju būs iespējams iegūt, tā kā pašreiz šīs likuma izmaiņas praksē vēl nav ieviestas.
Vienlaikus likums skaidri pasaka, ka ziņas no Sodu reģistra, VID reģistriem, zemesgrāmatas un citiem reģistriem pieejamas par maksu. Ja pētāmajam uzņēmumam ir sazarota struktūra, likums liek pārbaudīt katru no dalībniekiem līdz pat fiziskai personai. Līdz ar to var aplēst, ka dažādu ziņu un datu iegūšanai uzņēmumā jāparedz nebūt ne mazi resursi.
NILLTPFN likuma grozījumos atsevišķi ir noteiktas likuma subjektam veicamās darbības pirms darījumu attiecību vai gadījuma rakstura darījumu uzsākšanas ar klientu, kas ir no augsta riska trešās valsts, jo šāds klients jau sākotnēji tiek definēts kā augsta riska.
Piemēram, sadarbības uzsākšanai ir jāsaņem uzņēmuma augstākas vadības piekrišana, jāizvērtē iegūtā papildinformācija par patieso labuma guvēju, tā labklājības izcelsmi, jāizvērtē informācija par paredzamo darījuma būtību un jāpiemēro padziļināta darījumu uzraudzība ar lielāku kontroļu skaitu un biežumu utt.
Vienlaikus sadarbība ar šo valstu partneriem nav aizliegta. Likumā paredzēti arī risku mazinoši faktori. Piemēram, darījumos ar klientiem augsta riska trešajās valstīs jānodrošina, ka pirmais darījuma maksājums tiek veikts uz kontu Eiropas Savienības bankā.
Jāatzīmē, ka no 2020.gada jūlija būs spēkā jaunas prasības informācijai par patiesā labuma guvējiem. Proti, ja likuma subjekts klienta izpētes gaitā atklās nesakritību ar Uzņēmumu reģistra datiem, viņam būs pienākums trīs darbadienu laikā to paziņot reģistram. Šeit vēlos vērst uzmanību uz to, ka uzņēmums, kura informācija reģistrā bijusi neprecīza, saņems brīdinājumu, un arī pēc tam, kad informācija būs izlabota, brīdinājuma ieraksts netiks dzēsts. Šobrīd vēl nav skaidrs, vai šāda ieraksta esamība klientam būs vērtējama kā klienta risku palielinoša pazīme.
NILLTPFN likumā vairs netiek pieminēts ziņošanas pienākums par neparastiem darījumiem, tomēr likuma subjektam ir jābūt vērīgam un zinošam, jo šāda ziņojuma sniegšana ir noteikta citos Ministru kabineta noteikumos Nr. 281 “Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem”. Ziņojumi tiek pieņemti tikai elektroniskā veidā un to saturam jābūt noformētam atbilstoši iepriekšminētajam MK dokumentam. Mūsu pieredze rāda, ka ziņojuma aizpildīšana ir laikietilpīgs un pacietību prasošs darbs.
Likuma subjektam ir jābūt gatavam, ka uzraudzības un kontroles institūcijas vai Finanšu izlūkošanas dienests var pieprasīt noteiktā termiņā iesniegt informāciju par klienta izpētes materiāliem un par visiem tā veiktajiem un saņemtajiem maksājumiem.
Termins “neparasts darījums” no regulējuma drīzumā izzudīs. 2019.gada 17.decembrī stāsies spēkā jauns termins sliekšņa deklarācija. No šīs dienas likuma subjektiem būs pienākums Finanšu izlūkošanas dienestam ziņot par darījumiem, kuri ir aizdomīgi, vai par darījumiem, par kuriem ir pamats sniegt sliekšņa deklarāciju. Tās piemērošanai būs virkne kritēriju attiecībā uz darījumu apjomu, skaidras naudas darījumiem, pārrobežu darījumiem utt. MK noteikumu likumprojekts paredz, ka deklarācija būs jāiesniedz ik nedēļu. Pagaidām gan nav skaidrs, vai pienākums sniegt šo deklarāciju būs arī tajos gadījumos, kad MK noteikumos paredzētie kritēriji netiks konstatēti.
Iepazīstoties ar pietiekami sarežģītajām AML prasībām, klienti mums bieži jautā, kas ir pats svarīgākais solis visā klientu izpētes un ziņošanas procesā un ar ko sākt, lai nekļūdītos?
Pats svarīgākais – uzņēmumā ir nepieciešama precīza un darboties spējīga iekšējās kontroles sistēma. Lieli uzņēmumi parasti algo savu atbilstības speciālistu komandu šādas kontroles nodrošināšanai, pārējiem uzņēmumiem tādu var izstrādāt ārpakalpojuma sniedzējs. Tas ietver gan nepieciešamās dokumentācijas izstrādi, gan kontroles testa sistēmu, gan darbinieku apmācību.
Publiski pieejamā informācija rāda, ka Valsts ieņēmumu dienests dažu mēnešu laikā sodījis gandrīz 80 uzņēmumus. Lielākā daļa ir grāmatvedības un nodokļu konsultāciju pakalpojumu sniedzēji. Biežākie līdz šim ir naudas sodi, bargākie – saimnieciskās darbības apturēšana.
Lai labāk izprastu jaunās AML prasības un tās atbilstoši piemērotu savā ikdienas darbībā, aicinu konsultēties ar pieredzējušiem atbilstības jomas ekspertiem. Tas būtiski mazinās kļūdīšanās risku.
