Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršana (NILLTPFN), iekšējās kontroles sistēma, risku novērtējumi, sankciju saraksti – lai gan šie un citi termini ir arvien vairāk zināmi plašākam cilvēku lokam, tie joprojām atstāj ne īpaši pozitīvas asociācijas.

Tas varētu būt saistīts ar neizpratni par normatīvo aktu prasībām, zināšanu un pieredzes trūkumu par NILLTPFN likuma normu pareizu izpildi, kā arī bailēm par sagaidāmām uzrauga sankcijām kļūdu gadījumā. Turklāt, ja reiz kredītiestādes ar saviem resursiem un tehnoloģijām saņem vairāk kā miljonu eiro lielu sodu par iekšējās kontroles sistēmas nepilnībām, kā ar to visu tikt galā mazam grāmatvedības uzņēmumam, nekustamo īpašumu darījumu starpniekam vai auto tirgotājam?

NILLTPFN likuma prasību pārzināšana ievērojami palīdz un atvieglo ikdienas darbu, kā rezultātā nevis pieaug pienākumu klāsts, bet nereti tieši otrādi – netiek veiktas liekas darbības, kas ne tikai nevajadzīgi aizņem laiku un resursus, bet arī var pārkāpt klienta vai sadarbības partnera tiesības.

NILLTPFN likuma subjekti kā vieglāko ceļu mēdz izvēlēties visu savu klientu anketēšanu vai padziļinātai izpētei raksturīgu jautājumu uzdošanu parastas izpētes ietvaros. Kā saka – labāk ievākt datus par visiem nekā maksāt sodu Valsts ieņēmumu dienestam par kaut ko neizdarītu. Un tad rodas situācijas, kad nodokļu eksperts, no kura klients grib saņemt konsultāciju vienas sarunas robežās, iedod klientam aizpildīt anketu, kurā pieprasa sniegt ļoti padziļinātu informāciju par klienta biznesu. Turklāt, ja klients uzskatīs, ka viņam uz šādiem jautājumu nav jāatbild, likuma subjekts var izdarīt secinājumu, ka klientam ir kaut kas slēpjams, un tas, iespējams, ir pamats ziņošanai Finanšu izlūkošanas dienestam. Visticamāk šo nodokļu konsultantu vada vislabākie nodomi, bet līdzekļi to īstenošanai nav samērojami ar likuma prasībām.

Pieredzēti gadījumi, kad arī uzraugs mēdz grēkot, savā pārziņā esošam likuma subjektam aizrādot, kāpēc viņš neapkopo datus par klientiem, lai gan par tiem nav veicama izpēte. Uzraugs secināja, ka likuma subjekts nemaz negrib zināt, kas ir viņa klients, un tas nozīmē, ka viņš nevēlas cīnīties pret naudas legalizētājiem un teroristiem. Pat cilvēkiem, kuri nepārzina NILLTPFN likuma prasības, šādas situācijas šķiet nesamērīgas. 

NILLTPFN likums skaidri un nepārprotami norāda gadījumus, kad klientu izpēte ir un kad nav veicama. Šie kritēriji ir darījuma attiecību nodibināšana, kas nozīmē likuma subjekta un klienta saskaņotu mērķi sadarboties ilgstoši vai gadījuma rakstura darījumā (vienreizējs darījums), kurā likumdevējs ir noteicis darījuma summas robežu atkarībā no pakalpojuma specifikas, kad ir pienākums veikt klienta izpēti. Klasiskos gadījumos likuma subjekta un klienta darījuma summai ir jāsasniedz vismaz 15 000 EUR, lai likuma subjektam būtu pienākums identificēt savu klientu, nokopēt klienta vai viņa pārstāvja personu apliecinošo dokumentu, kā arī uzdot jautājumus par klienta saimniecisko darbību. 

Turklāt informācijas daudzums, ko likuma subjekts lūgs sniegt klientam, būs balstīts uz klienta riska novērtējumu, nosakot informācijas robežas, kurās likuma subjekts jutīsies droši sadarbojoties ar šo klientu. Šeit ir jūtama atšķirība – vai klients ir uzņēmums ar mazu apgrozījumu, nelielu darbinieku skaitu pretstatā lielam, aktīvam uzņēmumam ar liela apmēra starptautiskiem darījumiem, holdinga kompānija vai uzņēmums, kas nodarbojas ar paaugstināta riska darbību. Ir atšķirība, vai nekustamo īpašumu darījumu starpnieks sniedz atbalstu maza vienistabas dzīvokļa vai milzīgas mājas pārdošanā.

Likumdevējs ar gudru ziņu ir noteicis prasības gadījumiem, kad ir veicama izpēte. Lai likuma subjekts nonāktu līdz slēdzienam par klienta izpētes nepieciešamību, jebkurā gadījumā sākumā ir jābūt sarunai ar klientu. Likuma subjektam ir jānoskaidro, kāds un kāda apmēra pakalpojums klientam ir nepieciešams, cik ilgu laiku un kādas darbības ietvaros. Faktiski klienta izzināšana notiek jau pirms klienta izpētes veikšanas.

Lai vieglāk orientētos šādos gadījumos, par likuma subjekta rokasgrāmatu jākļūst iekšējai risku pārvaldīšanas kontroles sistēmai, kas likuma subjektam viegli uztveramā valodā dod norādes, kad, kādā veidā un kārtībā ir veicama klienta izpēte. Tai ir jākļūst par likuma subjekta palīgu, lai sarežģītais NILLTPFN likuma saturs tiktu uzrakstīts vienkārši. Ir vērts lūgt profesionāļu atbalstu iekšējo procesu sakārtošanai, jo tas palīdz vieglāk un efektīvāk organizēt likuma subjekta ikdienas darbu ar klientiem!     

Piesakies konsultācijai!

Piekrītu personas datu apstrādes noteikumiem. Sīkāk – sadaļā Privātuma politika.
Pieteikties konsultācijai