Covid-19 vīrusa izplatība būtiskai sabiedrības daļai ir viesusi izmaiņas ikdienas ieradumos. Attālināti tiek veikti darba pienākumi, aizvadītas sapulces, mācības un pat vizītes pie ārsta. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likums pieļauj arī klienta identifikācijas veikšanu attālināti, tomēr tas jādara ar piesardzību.
Ja neskaita likuma subjektu darbības sfēras, kurās ir nepieciešama klienta fiziska klātbūtne, piemēram, valūtas maiņas punkti, tad faktiski vienīgā situācija, kurā NILLTPFN likuma subjekts aci pret aci sastopas ar savu klientu vai tā pārstāvi, ir klātienes identifikācija, kad tiek nodibinātas darījuma attiecības vai uzņēmumam ir mainījusies amatpersona. Tas ir brīdis, kad likuma subjekts pārbauda klienta vai tā pārstāvja personas apliecinošu dokumentu un to nokopē. Likuma subjektam nav noteikta pienākuma regulāri satikties ar savu klientu, saņemt dokumentus un paskaidrojumus klātienē vai rīkot ar klientu sapulces.
Protams, klienta klātienes identifikācija ir NILLTPFN zelta standarts, jo iespējams iepazīt savu klientu, ievākt vairāk informācijas, novērot reakciju un pamanīt nianses. Klienta vēlme izvairīties vai apiet identifikācijas procesu tiek uzskatīta par riska indikatoru, kas varētu liecināt par aizdomīgu darījumu.
Neklātienē identificēta persona jeb tā saucamais non face-to-face customer parasti tiek uzskatīts par augsta riska klientu, kuram ir obligāti veicama padziļināta izpēte.
Tam ir loģisks pamatojums, jo uzņēmumi, kas plāno veikt noziedzīgas darbības ar naudas līdzekļiem, kā savus pārstāvjus mēdz “iecelt” personas bez noteiktas dzīvesvietas vai atkarību māktus indivīdus, kas par niecīgu samaksu gatavi parakstīt jebkādus dokumentus un tādā veidā ļaujot noziedzniekiem izvairīties no atbildības. Ir pat bijuši kuriozi, kad pārstāvis kā adresi ir norādījis patversmi.
Kā likuma subjektam identificēt savu klientu laikā, kad fiziska klātbūtne ir nevēlama, un kādus tehnoloģiskos risinājums pieļauj mūsu normatīvi? Arī NILLTPFN regulējums iet līdzi laikam, un patiesībā atļauja izmantot tehnoloģiskos risinājumus un tiešsaistes rīkus NILLTPFN normatīvos iekļauta vēl krietni pirms Covid-19 krīzes. Neklātienes identifikācijas metodes ir noteiktas Ministru kabineta noteikumos. Atbilstoši šiem noteikumiem pastāv četri attālinātās identifikācijas veidi – drošs elektroniskais paraksts, videoidentifikācija, identifikācijas maksājums no kredītiestādes un personas apliecinoša dokumenta foto un pašportreta elektroniska fotouzņēmuma salīdzināšana. Labs piemērs ir video konsultācijas ar notāriem, kas Latvijā ieviestas kopš 2019. gada jūlija, ļaujot neklātienē veikt identifikāciju un parakstīt dokumentus. Savukārt ar maksājuma uzdevumu viena centa apmērā identificējas mazo kredītu ņēmēji, kuriem kredīta saņemšanai nav nepieciešams klātienē tikties ar kredīta menedžeri.
Katra no šīm metodēm ir izmantojama atbilstoši likuma subjekta paša un klienta risku novērtējumam, darbības specifikai un papildus prasībām vai ierobežojumiem, kas ir paredzēti tiesību aktos. Ja tiek ievēroti MK noteikumi, likuma subjekts ir nodrošinājies ar sava uzņēmuma normatīviem par attālināto identifikāciju un tie ir samērojami ar iespējamiem noziedzīgu nodarījumu riskiem, tad attālināti identificētam klientam pat nav nepieciešams veikt padziļinātu izpēti.
Jāņem vērā arī MK noteikumos norādītās prasības par attālinātās identifikācijas veikšanu. Piemēram, veicot videoidentifikāciju vai personas apliecinošā dokumenta fotouzņēmuma salīdzināšanu ar pašportretu, ir jābūt nodrošinātai identifikācijas dokumentu drošības elementu pārbaudei, ir jāpiemēro risinājumus vai paņēmienus viltojuma atpazīšanai, kā arī jābūt iespējai nolasīt dokumentu zonu, kas īpaši paredzēta optiskai teksta atpazīšanai. Savukārt identifikācijas maksājumam ir jāsatur ne tikai fiziskas personas vārds un uzvārds, bet arī personas kods.
Kas attiecas uz ierobežojumiem, likums nosaka, ja klients vai tā patiesais labuma guvējs ir politiski nozīmīga persona, politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona un izmanto pakalpojumu, kura mēneša kredīta apgrozījums pārsniedz 3000 EUR, tad neklātienes identifikāciju veikt nedrīkst. Savukārt identifikācijas maksājumu vai pašportreta un personas apliecinošu dokumenta fotogrāfijas salīdzināšanu nedrīkst izmantot tad, ja klients vai klienta patiesais labuma guvējs ir saistīts ar paaugstināta riska jurisdikciju. Ja šādi ir identificēts klients, kuram ir izmantojama padziļināta izpēte un mēneša darījumu summa pārsniedz 3000 EUR, tad klients ir jāidentificē klātienē vai izmantojot drošu elektronisko parakstu vai videoidentifikāciju.
Lai arī cik ērta varētu likties neklātienes identifikācija, tomēr normatīvie akti likuma subjektam sadarbībā ar attālināti identificētu klientu liek būt piesardzīgam. Piemēram, MK noteikumi ļauj pakalpojuma sniedzējam bez paskaidrojumiem jebkurā brīdī klientam lūgt identificēties klātienē vai ir tiesīgs papildus piemērot citus neklātienes identifikācijas veidus. Savukārt NILLTPFN likums uzliek pienākumu ievākt papildu informāciju par identificēto personu, lai iegūtu pārliecību par identifikācijas gaitā iegūto datu patiesumu. Ir vērts lūgt profesionāļu atbalstu, lai klienta izpēte tiktu veikta nekļūdīgi un precīzi.
