Nekustamo īpašumu nozarē nekas uz vietas nestāv – par spīti krīzei tiek būvēti vērienīgi biznesa, loģistikas un tirdzniecības centri, un kamēr viens projekts tiek attīstīts, ideja par nākamo jau top. Šādi lieli projekti prasa arī atbilstošu finansējumu, un šeit runa bieži vien ir par vairākiem desmitiem miljonu eiro. Lūkojoties pēc liela finansējuma, neiztikt bez šķēršļiem, un šobrīd, kad uzņēmējdarbībai un finanšu pasaulei pamatīgu triecienu devusi Covid-19 vīrusa izplatība, pastāv augsta varbūtība saņemt bankas atteikumu. Kādu ceļu izvēlēties, lai šajā sarežģītajā laikā tomēr saņemtu finansējumu nākamajam projektam?
Protams, pirmais solis varētu būt vērsties pie Latvijā lielākajām bankām, kuru kapitāls ir gana liels, lai šāda apjoma kredītus izsniegtu. Tomēr šobrīd nekustamo īpašumu nozares projektu attīstītāji uz to nevar tik vienkārši paļauties, it īpaši, ja runa ir par kredītu vairāku desmitu miljonu eiro apmērā. Banku kapitāls nav bezgalīgs – kredītu portfeli nepieciešams diversificēt, izsniedzot kredītus dažādām nozarēm, taču kredītu koncentrācijas risks attiecībā uz nekustamo īpašumu tirgu jau šobrīd ir ļoti augsts.
Vairums liela apmēra kredītu bankas jau ir izsniegušas tieši šīs nozares projektiem, tāpēc arvien mazākas kļūst iespējas saņemt jaunu finansējumu, un jo īpaši tad, ja līdzās jauna kredīta saņemšanai vēl jānokārto esošās kredītsaistības.
Otrs variants varētu būt vēršanās pie mazajām, vietējām bankām, kuras piedāvātu sindicēto kredītu, apvienojoties diviem kredītdevējiem. Te savukārt jāņem vērā, ka šāda prakse Latvijā nav īpaši izplatīta, mazo banku pieredze ir neliela, līdz ar to kredīta saņemšanas process varētu būt ilgstošs un sarežģīts.
Protams, liela loma šajā problēmā ir arī Covid-19 vīrusa izplatības ietekmei. Kādam, piemēram, dzīvokļu vai biroju īres vai pārdošanas apjomi pēc esošo projektu attīstīšanas, iespējams, nav tādi kā bija iecerēti, savukārt kādam nākas prasīt kredīta pagarināšanu vai kredīta brīvdienas, kam banka var nepiekrist. Līdz ar to apgrūtinoši kļūst izpildīt esošās kredītsaistības, nemaz nerunājot par finansējuma saņemšanu jauniem projektiem. Rezultātā uzņēmējs ar ieceri par ambiciozu projektu nonāk situācijā, kad prasīt bankai finansējumu šajā laikā kļūst teju neiespējami.
Tomēr pastāv vēl viens variants, kas varētu kļūt par veiksmīgu risinājumu, lai izietu no šīs situācijas. Kad projekta attīstīšanai finansējuma saņemšana Latvija nav starp pieejamajām opcijām, ieteicams lūkoties ārpus Latvijas robežām, piemēram, Eiropas bankās. Pirmkārt, pārbaudītu klientu, kas jau iepriekš kvalificējies bankas kredītam, Eiropas banka vērtēs pozitīvāk. Otrkārt, projekta attīstītājam tas nozīmē, ka nebūs jāizdara izvēle starp esošo un jauno projektu – pastāv iespēja attīstīt abus vienlaicīgi, vai nu prasot esošā kredīta refinansēšanu vai jaunā projekta finansēšanu. Vēršanās pēc kredīta vietējās bankās ir pa spēkam katram un opcijas ilgi nav jāmeklē. Ja tomēr nepieciešams finansējumu meklēt ārpus Latvijas robežām, izvēles iespējas kļūst plašākas un arī darbs ar atbilstošas dokumentācijas gatavošanu – sarežģītāks. Lai arī neziņa par šīm iespējam varētu mulsināt, noteikti ieteicams konsultēties ar speciālistiem, kam ir pieredze ar finansējuma piesaisti ārpus Latvijas robežām un palīdzēs atrast piemērotu variantu.
