AML (saīsinājums no starptautiski lietotā jēdziena anti-money laundering jeb cīņa ar naudas līdzekļu legalizāciju) jomā zināmā  “zini savu klientu” pieeja nu jau kādu laiku ir transformējusies uz daudz plašāku konceptu “zini sava klienta klientu”. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – NILLTPFN likums) grozījumi, kas ir spēkā no šī gada 29. jūlija, ir daļa no šī koncepta iedzīvināšanas. 

Likumā ieviesta virkne jaunu prasību, kas attiecas ne vien uz likuma subjektiem, bet faktiski uz ikvienu juridisku un fizisku personu. Lai tās korekti izpildītu, nepieciešamas specifiskas zināšanas un pieredze AML jomā. Piemēram, ārpakalpojuma grāmatvedim ir jābūt ne tikai savas profesijas augsta līmeņa speciālistam, bet arī jāapgūst juridiskās zināšanas, lai spētu orientēties NILLTPFN likuma prasībās un to uzraudzības iestādes izdotajās vadlīnijās.  

Ir svarīgi zināt, ka jaunie likuma grozījumi visiem likuma subjektiem uzliek pienākumu izstrādāt kritērijus par AML atbildīgās personas iecelšanai (tai skaitā no augstākās vadības) un dokumentēt iecelšanas lēmumu. Šai personai ir jāatbilst arī virknei prasību, tai skaitā jābūt ar nevainojamu reputāciju, bez sodāmības un piemērotām sankcijām u.c.

Lai palīdzētu noorientēties jaunajās NILLTPFN likuma prasībās, šeit pieminēšu vēl dažas svarīgākās izmaiņas attiecībā uz personām, kurām ir pienākums Finanšu izlūkošanas dienestam ziņot par aizdomīgiem darījumiem.

Likuma subjektu loks ir paplašināts, un NILLTPFN likuma prasības tagad ir attiecināmas arī uz jebkuru personu, kas sniedz palīdzību nodokļu jautājumos (piemēram, konsultācijas vai materiāla palīdzība) un virtuālās valūtas pakalpojuma sniedzējiem. Savukārt nekustamo īpašumu darījumu aģentiem NILLTPFN likuma prasības jāievēro arī tajos gadījumos, ja viņi rīkojas kā nekustamā īpašuma nomas starpnieki un šādu darījumu ikmēneša nomas maksa ir 10 000 eiro vai lielāka. No nākamā gada 1. janvāra NILLTPFN likuma subjektu lokam pievienosies arī maksātnespējas administratori.

Būtisks jaunums ir tas, ka par aizdomīgiem darījumiem drīzumā būs jāziņo ne vien likuma subjektiem (līdzās iepriekšminētajiem arī kredītiestādes, zvērināti revidenti, notāri, advokāti, inkasatori, parādu piedzinēji, transportlīdzekļu tirgotāji u.c.), bet faktiski ikvienai juridiskai un fiziskai personai. 

Šī prasība stāsies spēkā 2019. gada 17. decembrī. Atšķirībā no likuma subjektiem, pārējās personas gan nav uzraugošo institūciju kontroles radarā, tā kā tiek sagaidīts, ka tās rīkosies pēc savas pilsoniskās apziņas.  

Uzreiz var rasties jautājums, kādās situācijās persona, kas nav likuma subjekts, var saskarties ar aizdomīgu darījumu? Tipisks gadījums varētu būt tad, ja jūsu rīcībā ir nonākusi informācija par kādu personu vai darījumu, kas ir klasificējams kā aizdomīgs, un par to ir ziņots masu informācijas līdzekļos vai, piemēram, persona eksporta darījumā iespējams pārkāpj Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma prasības, t.i., eksportē kādu preci vai pakalpojumu uz tādu valsti vai tādai personai, pret kuru ir noteiktas sankcijas. Vienkāršoti sakot, ja būsiet pamanījis aizdomīgu darījumu vai tā pazīmes sadarbības partnera rīcībā, jūsu pienākums būs par to ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam.

Tas nozīmē, ka zinošam par AML jomu jābūt faktiski ikvienam. Aicinu ar rūpību raudzīties uz NILLTPFN likuma prasībām un nepieciešamības gadījumā konsultēties ar atbilstības jomas ekspertiem.

Piesakies konsultācijai!

Piekrītu personas datu apstrādes noteikumiem. Sīkāk sadaļā - Privātuma politika.
Pieteikties konsultācijai
Secured By miniOrange