Tūkstošiem iedzīvotāju, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2018. gadu, pērnajā gadā saņēma nepatīkamu pārsteigumu – paziņojumu, ka izveidojies nodokļu parāds. Bažas par nodokļu parādiem nav mazinājušās, un izpratne par šī riska mazināšanu joprojām trūkst. Tuvojoties gada ienākumu deklarācijas iesniegšanai, skaidrojam, kādos gadījumos iespējams nodokļa parāds un kā turpmāk mazināt tā veidošanās risku.

Nodokļa aprēķinus kopš 2018. gada nodokļu reformas ietekmē divi lielumi: progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme (IIN) un diferencētais neapliekamais minimums. Likuma grozījumi paredz jaunu kārtību, kādā IIN maksātājam individuāli tiek noteikts ar šo nodokli neapliekamais minimums, kā arī ieviestas atšķirīgas nodokļa likmes dažādiem ienākumu līmeņiem. 

Divi galvenie iemesli, kā šo lielumu ietekmē var veidoties nodokļu parāds:

  • tiek neprecīzi piemērots neapliekamais minimums – VID prognoze atšķiras no realitātes,
  • neatbilstoši piemērota IIN likme.

Diferencētais neapliekamais minimums (DNM)

2019. gadā DNM pienākas personām, kuras saņem algu līdz 1100 eiro mēnesī. Divas reizes gadā VID sniedz darba devējam informāciju par prognozēto DNM: gada sākumā par iepriekšējā gada ienākumiem un otrā pusgada sākumā par pirmā pusgada ienākumiem. Tas tiek darīts, lai pēc iespējas precīzāk aprēķinātu DNM, tomēr tas neizslēdz faktu, ka gada otrajā pusē persona var saņemt lielākus ienākumus, kas ietekmēs DNM apjomu. Saistībā ar šo pagājušajā gadā radās nodokļu parādi, jo DNM nevar precīzi prognozēt. Lūk, tipiskākie gadījumi, kuros neprecīzi piemērota DNM dēļ var veidoties nodokļa parāds:

  • gada laikā pieaug ienākumi – apkopojot gada rezultātus, personai veidojas nodokļa parāds par to summu, kurai piemērots neatbilstoši lielāks DNM,
  • persona nav strādājusi pilnu gadu, piemēram, persona atgriežas darbā pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma vai students uzsāk savas darba gaitas,
  • ir bijuši cita veida apliekamie ienākumi, piemēram, pārdots nekustamais īpašums, par kuru maksāts nodoklis – arī šādam ienākumam aprēķina DNM, un var rasties situācija, ka gada griezumā neapliekamais minimums nemaz nepienākas.

IIN likme 

Atkarībā no gada ienākumu apjoma tiek piemērotas progresīvās IIN likmes, nosakot trīs pakāpes:

  • gada kopējam ienākumam līdz 20 004 eiro IIN likme ir 20%,
  • gada kopējam ienākumam no 20 004 līdz 62 800 eiro IIN likme ir 23%,
  • gada kopējam ienākumam virs 62 800 eiro IIN likme ir 31,4%.

Mēneša griezumā tas nozīmē, ka algai līdz 1667 eiro tiek piemērota 20% likme. Respektīvi, ja personas ienākumi vienā darba vietā mēnesī ir, piemēram, 2000 eiro, tad algas daļa līdz 1667 eiro tiek aplikta ar 20% likmi, bet pārējā daļa – ar 23% likmi, un šajā gadījumā nodokļa parādam nav jārodas, jo aprēķini veikti korekti.

Problēmas var veidoties tiem, kam līdzās pamatdarbam ar algu, kas pārsniedz  1667 eiro, ir arī citi ienākumi, piemēram, no autoratlīdzībām. Šajā gadījumā nodokļa parāds var veidoties, jo katrai autoratlīdzībai pēc noklusējuma tiek piemērota likme 20%. Gada griezumā summa pārsniedz likumā noteiktos 20004 eiro, kā rezultātā rodas nodokļa likmju starpība un rodas parāds.

Līdzīga situācija var veidoties darba vietas maiņas rezultātā. Ja mēneša ietvaros tiek mainīta darba vieta, katrā darba vietā ienākumiem piemērota 20% likme, bet kopējais mēneša ienākums pārsniedz 1667 eiro, arī veidojas likmju starpība un rodas parāds. Riska zonā ir arī strādājošie pensionāri – ja alga kopā ar pensiju mēnesī veido ienākumu apjomu lielāku par 1667 eiro un par katru no ienākumiem ieturēta 20% likme, tas arī rada likmju starpību un parāda risku.

Diemžēl šo situāciju par nodokļa parādu var konstatēt tikai nākamajā gadā, sagatavojot savu iepriekšējā gada deklarāciju, kurā būs apkopota visa informācija par deklarētajiem ienākumiem un nodokļi būs precīzi aprēķināti. Lai turpmāk mazinātu nodokļa parāda risku, ikvienam jāseko līdzi savam ienākumu līmenim un izmaiņām, savlaicīgi pārliecinoties, vai ienākumu līmenis gada griezumā nepārsniedz likumā noteiktās robežas.

Kā mazināt nodokļa parāda risku?

  • Veikt atzīmi VID EDS “Nepiemērot prognozēto mēneša neapliekamo minimumu”. Atteikšanās no prognozētā neapliekamā minimuma ieteicama, ja gada laikā bijušas krasas izmaiņas (pieaugums) ienākumu apmērā. No brīžā, kad opcija atzīmēta, ar nākamo dienu darba devējs vairs nepiemēro neapliekamo minimumu. Personai, kas zina savus plānotos ienākumus, ir tiesības ar šo atzīmi atcelt VID sniegtās ziņas par DNM prognozi, un par galveno informāciju tiks uzskatīta tā, ko persona atzīmē EDS. Savukārt personām, kuras zina vai plāno, ka neapliekamais minimums pienākas, bet mazākā apmērā, ir tiesības vērsties pie darba devēja un uz iesnieguma pamata vienoties par mazāka neapliekamā minimuma piemērošanu.
  • Veikt atzīmi VID EDS “Piemērot IIN likmi 23% apmērā”. Atteikšanās no pazeminātas IIN likmes, izvēloties maksāt 23% visiem ienākumiem, vērts apsvērt tad, ja līdzās pamatdarbam saņemtas autoratlīdzības vai pensija, vai arī alga ir tuvu 1667 eiro pirms nodokļu nomaksas un laicīgi zināms, ka gaidāmi papildu ienākumi.

Jautājumi, kurus sev uzdot, lai turpmāk sekotu līdzi ienākumu apmēram un izvērtētu, vai nepieciešams piemērot kādu no EDS piedāvātajām opcijām:

  • Kādi ir ikmēneša ienākumi?
  • Vai līdzās pamatdarbam tiek saņemtas autoratlīdzības vai citi apliekami ienākumi?
  • Vai notikusi atgriešanās no bērnu kopšanas atvaļinājuma?
  • Vai gada laikā uzsāktas darba gaitas vai mainīts darba devējs?
  • Vai gada laikā palielinājusies pamatdarba alga?

Tomēr katra ienākumu apmērs un nodarbinātības situācija ir individuāla, tāpēc sarežģītākos gadījumos iesakām vērsties pie zinošiem un pieredzējušiem grāmatvedības speciālistiem.

Piesakies konsultācijai!

Piekrītu personas datu apstrādes noteikumiem. Sīkāk – sadaļā Privātuma politika.
Pieteikties konsultācijai