Šķiet, ka visvairāk galvassāpju gan uzņēmumu īpašniekiem, gan grāmatvežiem sagādā uzņēmuma ienākumu nodokļa (UIN) likuma izņēmumi, kas attiecas uz tā dēvēto uzkrāto “veco peļņu”, kas gūta līdz jaunā “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu” spēkā stāšanās brīdim – 2018. gada 1. janvārim. Taču ir vēl daži citi izaicinājumi, kuru plašākai iztirzāšanai ir vērts pievērsties.
Uz “veco peļņu” attiecas vecais nodokļu maksāšanas režīms. Tas nozīmē, ka no šīs peļņas izmaksātajām dividendēm fiziskajām personām tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Pārejas periodā – 2018. un 2019. gadā – IIN likme no “vecās peļņas” izmaksātajām dividendēm ir 10%, bet no 2020. gada būs 20%. Ņemot vērā korekcijas, var izrādīties, ka, izmaksājot peļņu par 2017. gadu, ir jāmaksā jaunais UIN un IIN nav ieturams. Taču var arī izrādīties, ka kādam vēlākam dividenžu maksājumam ir piemērojamas UIN atvieglojums un ieturams IIN.
Nākamais jautājums – kapitāla daļu pārdošana. Ja uzņēmums nolēmis pārdot sev piederošās cita uzņēmuma kapitāla daļas, un šīs kapitāla daļas ir piederējušas uzņēmumam vismaz 36 mēnešus, tam par pārdošanas rezultātā gūto peļņu nav jāmaksā UIN, tomēr pie dividenžu izmaksas ir jāsamaksā IIN.
Vēl viena interesanta izaicinājumu sadaļa – holdinga uzņēmumu īpašnieki. Viņiem vēl joprojām ir saglabāts izdevīgais princips, kad UIN netiek attiecināts uz lielāko daļu no caurplūstošajām dividendēm bez turēšanas un bez minimāla dalības īpatsvara ierobežojuma. Proti, ja Latvijas uzņēmums saņem dividendes no cita Latvijas uzņēmuma vai ārvalstu uzņēmuma, kas savā rezidences valstī ir samaksājis UIN un izmaksā šīs dividendes saviem īpašniekiem, par tām Latvijā vairs nav jāmaksā ne UIN, ne IIN.
