Biežāk uzdotie jautājumi

No 2019. gada 1. janvāra pienākums deklarēt gadā gūtos neapliekamos ienākumus ir tikai tad, ja tie pārsniedz 10000 eiro apmēru.

Neatkarīgi no tā, kur iesniegta strādājoša pensionāra algas grāmatiņa, pensijas izmaksātājs piemēros pensijas ienākumam progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, kas jāmaksā no mēneša apliekamā ienākuma:

• 20% – mēneša ienākumam līdz 1667 eiro,
• 23% – mēneša ienākuma daļai, kas pārsniedz 1667 eiro.

Tādējādi strādājošajam pensionāram nav obligāti jāsniedz algas grāmatiņa pensijas izmaksātājam, un viņš var iesniegt to darba devējam progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes piemērošanai.

Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek izložu un azartspēļu laimestus, ja laimesta (tā vērtības) apmērs (to kopsumma) taksācijas gada laikā nepārsniedz 3000 eiro.

Fiziskās personas ienākums no virtuālās valūtas (kriptovalūtas) pārdošanas ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli kā ienākums no kapitāla pieauguma, piemērojot IIN 20%.

• Nolikums par sabiedrības grāmatvedības organizāciju un kārtošanu
• Grāmatvedības politika
• Attaisnojuma dokumentu apgrozības apraksts un shēma un grāmatvedības glabāšanas noteikumi
• Grāmatvedības informācijas datorsistēmu drošības noteikumi, grāmatvedības datu aizsardzības obligātās tehniskās un organizatoriskās prasības
• Nolikums par kases operācijām
• Nolikums par skaidras vai bezskaidras naudas avansu izsniegšanas un izlietojuma kārtību, dienesta komandējumu un reprezentācijas izdevumu noformēšanu un atspoguļošanu
• Nolikums par vieglās automašīnas izmantošanu saimnieciskajā darbībā, degvielas uzskaiti un norakstīšanu
• Nolikums par inventarizācijām
• Gada pārskatu un citu grāmatvedības pārskatu sagatavošanas noteikumi

Uzņēmuma vadītājs pats var kārtot grāmatvedības uzskaiti, ja:

• Ir kapitālsabiedrības vienīgais īpašnieks – vienīgais valdes loceklis;
• Ir fiziska persona (arī individuālā uzņēmuma vai zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks), kura par savām saistībām, kas radušās no saimnieciskās darbības (komercdarbības), atbild ar visu savu mantu.

Uzņēmumos, kur grāmatvedību kārto, izmantojot grāmatvedības datorprogrammas (grāmatvedības informācijas datorsistēmu programmatūru), nodrošina visas grāmatvedības informācijas saglabāšanu uzņēmuma arhīvā informācijas nesējos vai sistemātiski kārto un uzņēmuma arhīvā uzglabā attaisnojuma dokumentu un grāmatvedības reģistru izdrukas. 

Ja uzskaite tiek kārtota elektroniski, jānodrošina datu glabāšanas laiks:

• Gada pārskatiem – līdz uzņēmuma reorganizācijai vai darbības izbeigšanai (ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi);
• Inventarizācijas sarakstiem, grāmatvedības reģistriem un grāmatvedības organizācijas dokumentiem – 10 gadi;
• Attaisnojuma dokumentiem par darbiniekiem aprēķināto mēnešalgu (darba samaksu) ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem, kuru datums ir agrāks par 1999. gada 1. janvāri – 75 gadi, bet dokumentiem, kuru datums ir 1999. gada 1. janvāris vai vēlāk – 10 gadi;
• Pārējiem attaisnojuma dokumentiem – līdz dienai, kad tie nepieciešami, lai izpildītu šā likuma 2. panta prasības par saimnieciskā darījuma norises izsekojamību, bet ne mazāks kā 5 gadi.

Uzņēmuma vadītājs var patstāvīgi izvēlēties grāmatvedības datorprogrammu (grāmatvedības informācijas datorsistēmu programmatūru), ņemot vērā konkrētā uzņēmuma darbībai vēlamās vai nepieciešamās funkcionālās, tehniskās un datu drošības prasības, izņemot gadījumus, ja konkrētas datorprogrammas lietošanu vai izvirzāmās prasības reglamentē konkrēts normatīvais akts.

Grāmatvedības reģistru kārtošanai lieto tikai tādu grāmatvedības datorprogrammu, kuras izmantošanas tiesības saskaņā ar Autortiesību likumu apliecina:

• Autortiesību subjekta atļauja – attiecīga licence vai licences līgums;
• Atbilstoši līgumam uzņēmumam nodotas autora mantiskās tiesības, ja grāmatvedības datorprogrammu ir izstrādājis uzņēmuma darbinieks, pildot darba uzdevumu;
• Atbilstoši līgumam uzņēmumam nodotas autora mantiskās tiesības, ja grāmatvedības datorprogrammu izstrādājis ārpakalpojumu sniedzējs, pildot noslēgtajā līgumā paredzēto pienākumu.

Gada ienākumu deklarācija ir jāiesniedz taksācijas gadam sekojošā gadā no 1. marta līdz 1. jūnijam. Ja gada ienākumi pārsniedz 62800 eiro, tad deklarācija jāiesniedz no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam.

Nodokļa aprēķinus ietekmē ieviestā progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme un diferencētais neapliekamais minimums. 2019. gadā abu minēto likmju lielums ir atkarīgs no kopējiem gada laikā gūtajiem ienākumiem, tātad – ne tikai no darba algas.

Nodokļa starpība var veidoties, ja gada laikā tikusi piemērota zemākā IIN likme. 2019. gadā noteikts, ka gada ienākumam līdz 20 004 eiro likme ir 20%, ienākumam no 20 004 eiro līdz 62 800 – 23%, bet ienākumam virs 62 800 eiro gadā – 31,4%.

Gadījumos, kad ienākumi 2019. gadā bijuši mainīgi un tie atšķiras no iepriekšējā gada ienākumiem, var rasties situācija, ka gada laikā ir piemērots lielāks VID prognozētais neapliekamais minimums vai zemāka IIN likme, nekā aprēķinot nodokli visam gada kopējam faktiski saņemtajam ienākumam. Tādējādi rodas situācija, ka 2019. gadā laikā nodokļi nav samaksāti pilnā apmērā un veidojas nodokļa starpība jeb piemaksa, kas ir jāsamaksā.

Tipiskākie gadījumi, kuros veidojas nodokļa parāds:

• Gada laikā pieaug ienākumi – apkopojot gada rezultātus, personai veidojas nodokļa parāds par to summu, kurai piemērots neatbilstoši lielāks diferencētais neapliekamais minimums;
• Persona nav strādājusi pilnu gadu, piemēram, persona atgriežas darbā pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma vai students uzsāk savas darba gaitas;
• Ir bijuši cita veida apliekamie ienākumi, piemēram, pārdots nekustamais īpašums, par kuru maksāts nodoklis – arī šādam ienākumam aprēķina diferencēto neapliekamo minimumu, un var rasties situācija, ka gada griezumā neapliekamais minimums nemaz nepienākas.

Vairāk informācijas: https://www.vid.gov.lv/lv/deklaracija-par-2019gadu

Ja zināms vai prognozējams, ka ienākumi ir mainīgi, tad izmantojot savu Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) kontu, iespējams savlaicīgi novērst papildu nodokļa maksājumu:

• Veikt atzīmi “Nepiemērot prognozēto mēneša neapliekamo minimumu”. Atteikšanās no tā ieteicama, ja gada laikā bijušas krasas izmaiņas (pieaugums) ienākumu apmērā.
• Veikt atzīmi “Piemērot IIN likmi 23% apmērā”. Atteikšanos no pazeminātās IIN likmes vērts apsvērt, ja līdzās pamatdarbam saņemtas autoatlīdzības vai pensija, vai arī alga tuvu 1667 eiro pirms nodokļu nomaksas, un laicīgi zināms, ka gaidāmi papildu ienākumi.