Biežāk uzdotie jautājumi

Vai autoratlīdzību saņēmējam jāreģistrējas VID?

Fiziskā persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura saņem autoratlīdzību (autortiesību un blakustiesību atlīdzību), izņemot autortiesību mantinieku un citu autortiesību pārņēmēju, piemērojot likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, ir pašnodarbināta persona.

Autoratlīdzības saņēmējam, kurš ir reģistrēts un sociāli apdrošināts kā darba ņēmējs un par kuru obligātās iemaksas pie viena vai vairākiem darba devējiem tiek veiktas vismaz no minimālās mēneša darba algas apmēra (2020. gadā – 430 eiro), nav jāreģistrējas un jāveic iemaksas no autoratlīdzības kā pašnodarbinātajam.

Minēto nepiemēro autoatlīdzību saņēmējam, kurš ir mikrouzņēmuma darbinieks vai persona, kas nodarbināta lauksaimniecības sezonas darbos un maksā laukstrādnieku ienākuma nodokli.

Vai pašnodarbinātajam jāveic obligātās iemaksas, ja ienākumu nav vai tie ir ļoti mazi?

Obligātās iemaksas var neveikt, kamēr ienākumi no gada sākuma nesasniedz 50 eiro.

Kādā gadījumā ir nepieciešams deklarēt neapliekamos ienākumus?

No 2019. gada 1. janvāra pienākums deklarēt gadā gūtos neapliekamos ienākumus ir tikai tad, ja tie pārsniedz 10000 eiro apmēru.

Kādu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi piemēro pensijai (strādājošam pensionāram)?

Neatkarīgi no tā, kur iesniegta strādājoša pensionāra algas grāmatiņa, pensijas izmaksātājs piemēros pensijas ienākumam progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, kas jāmaksā no mēneša apliekamā ienākuma:

  • 20% – mēneša ienākumam līdz 1667 eiro,
  • 23% – mēneša ienākuma daļai, kas pārsniedz 1667 eiro.

Tādējādi strādājošajam pensionāram nav obligāti jāsniedz algas grāmatiņa pensijas izmaksātājam, un viņš var iesniegt to darba devējam progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes piemērošanai.

Vai jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par laimētiem naudas līdzekļiem?

Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek izložu un azartspēļu laimestus, ja laimesta (tā vērtības) apmērs (to kopsumma) taksācijas gada laikā nepārsniedz 3000 eiro.

Kādi nodokļi fiziskajai personai jāmaksā, gūstot ienākumu no kriptovalūtas atsavināšanas?

Fiziskās personas ienākums no virtuālās valūtas (kriptovalūtas) pārdošanas ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli kā ienākums no kapitāla pieauguma, piemērojot IIN 20%.

Kas ir uzņēmuma grāmatvedības organizācijas dokumenti?

  • Nolikums par sabiedrības grāmatvedības organizāciju un kārtošanu
  • Grāmatvedības politika
  • Attaisnojuma dokumentu apgrozības apraksts un shēma un grāmatvedības glabāšanas noteikumi
  • Grāmatvedības informācijas datorsistēmu drošības noteikumi, grāmatvedības datu aizsardzības obligātās tehniskās un organizatoriskās prasības
  • Nolikums par kases operācijām
  • Nolikums par skaidras vai bezskaidras naudas avansu izsniegšanas un izlietojuma kārtību, dienesta komandējumu un reprezentācijas izdevumu noformēšanu un atspoguļošanu
  • Nolikums par vieglās automašīnas izmantošanu saimnieciskajā darbībā, degvielas uzskaiti un norakstīšanu
  • Nolikums par inventarizācijām
  • Gada pārskatu un citu grāmatvedības pārskatu sagatavošanas noteikumi

Vai uzņēmuma vadītājs pats var kārtot uzņēmuma grāmatvedību?

Uzņēmuma vadītājs pats var kārtot grāmatvedības uzskaiti, ja:

  • Ir kapitālsabiedrības vienīgais īpašnieks – vienīgais valdes loceklis;
  • Ir fiziska persona (arī individuālā uzņēmuma vai zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks), kura par savām saistībām, kas radušās no saimnieciskās darbības (komercdarbības), atbild ar visu savu mantu.

Kāds ir datu uzglabāšanas laiks, ja grāmatvedības uzskaite tiek kārtota elektroniski?

Uzņēmumos, kur grāmatvedību kārto, izmantojot grāmatvedības datorprogrammas (grāmatvedības informācijas datorsistēmu programmatūru), nodrošina visas grāmatvedības informācijas saglabāšanu uzņēmuma arhīvā informācijas nesējos vai sistemātiski kārto un uzņēmuma arhīvā uzglabā attaisnojuma dokumentu un grāmatvedības reģistru izdrukas. 

Ja uzskaite tiek kārtota elektroniski, jānodrošina datu glabāšanas laiks:

  • Gada pārskatiem – līdz uzņēmuma reorganizācijai vai darbības izbeigšanai (ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi);
  • Inventarizācijas sarakstiem, grāmatvedības reģistriem un grāmatvedības organizācijas dokumentiem – 10 gadi;
  • Attaisnojuma dokumentiem par darbiniekiem aprēķināto mēnešalgu (darba samaksu) ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem, kuru datums ir agrāks par 1999. gada 1. janvāri – 75 gadi, bet dokumentiem, kuru datums ir 1999. gada 1. janvāris vai vēlāk – 10 gadi;
  • Pārējiem attaisnojuma dokumentiem – līdz dienai, kad tie nepieciešami, lai izpildītu šā likuma 2. panta prasības par saimnieciskā darījuma norises izsekojamību, bet ne mazāks kā 5 gadi.

Kādas grāmatvedības datorprogrammas drīkst lietot uzņēmuma grāmatvedības uzskaites veikšanai?

Uzņēmuma vadītājs var patstāvīgi izvēlēties grāmatvedības datorprogrammu (grāmatvedības informācijas datorsistēmu programmatūru), ņemot vērā konkrētā uzņēmuma darbībai vēlamās vai nepieciešamās funkcionālās, tehniskās un datu drošības prasības, izņemot gadījumus, ja konkrētas datorprogrammas lietošanu vai izvirzāmās prasības reglamentē konkrēts normatīvais akts.

Grāmatvedības reģistru kārtošanai lieto tikai tādu grāmatvedības datorprogrammu, kuras izmantošanas tiesības saskaņā ar Autortiesību likumu apliecina:

  • Autortiesību subjekta atļauja – attiecīga licence vai licences līgums;
  • Atbilstoši līgumam uzņēmumam nodotas autora mantiskās tiesības, ja grāmatvedības datorprogrammu ir izstrādājis uzņēmuma darbinieks, pildot darba uzdevumu;
  • Atbilstoši līgumam uzņēmumam nodotas autora mantiskās tiesības, ja grāmatvedības datorprogrammu izstrādājis ārpakalpojumu sniedzējs, pildot noslēgtajā līgumā paredzēto pienākumu.

Kurā datumā jāiesniedz gada ienākumu deklarācija?

Gada ienākumu deklarācija ir jāiesniedz taksācijas gadam sekojošā gadā no 1. marta līdz 1. jūnijam. Ja gada ienākumi pārsniedz 62800 eiro, tad deklarācija jāiesniedz no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam.

Kādās situācijās var veidoties nodokļa parāds?

Nodokļa aprēķinus ietekmē ieviestā progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme un diferencētais neapliekamais minimums. 2019. gadā abu minēto likmju lielums ir atkarīgs no kopējiem gada laikā gūtajiem ienākumiem, tātad – ne tikai no darba algas.

Nodokļa starpība var veidoties, ja gada laikā tikusi piemērota zemākā IIN likme. 2019. gadā noteikts, ka gada ienākumam līdz 20 004 eiro likme ir 20%, ienākumam no 20 004 eiro līdz 62 800 – 23%, bet ienākumam virs 62 800 eiro gadā – 31,4%.

Gadījumos, kad ienākumi 2019. gadā bijuši mainīgi un tie atšķiras no iepriekšējā gada ienākumiem, var rasties situācija, ka gada laikā ir piemērots lielāks VID prognozētais neapliekamais minimums vai zemāka IIN likme, nekā aprēķinot nodokli visam gada kopējam faktiski saņemtajam ienākumam. Tādējādi rodas situācija, ka 2019. gadā laikā nodokļi nav samaksāti pilnā apmērā un veidojas nodokļa starpība jeb piemaksa, kas ir jāsamaksā.

Tipiskākie gadījumi, kuros veidojas nodokļa parāds:

  • Gada laikā pieaug ienākumi – apkopojot gada rezultātus, personai veidojas nodokļa parāds par to summu, kurai piemērots neatbilstoši lielāks diferencētais neapliekamais minimums;
  • Persona nav strādājusi pilnu gadu, piemēram, persona atgriežas darbā pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma vai students uzsāk savas darba gaitas;
  • Ir bijuši cita veida apliekamie ienākumi, piemēram, pārdots nekustamais īpašums, par kuru maksāts nodoklis – arī šādam ienākumam aprēķina diferencēto neapliekamo minimumu, un var rasties situācija, ka gada griezumā neapliekamais minimums nemaz nepienākas.

Vairāk informācijas: https://www.vid.gov.lv/lv/deklaracija-par-2019gadu

Kā izvairīties no nodokļu parāda?

Ja zināms vai prognozējams, ka ienākumi ir mainīgi, tad izmantojot savu Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) kontu, iespējams savlaicīgi novērst papildu nodokļa maksājumu:

  • Veikt atzīmi “Nepiemērot prognozēto mēneša neapliekamo minimumu”. Atteikšanās no tā ieteicama, ja gada laikā bijušas krasas izmaiņas (pieaugums) ienākumu apmērā.
  • Veikt atzīmi “Piemērot IIN likmi 23% apmērā”. Atteikšanos no pazeminātās IIN likmes vērts apsvērt, ja līdzās pamatdarbam saņemtas autoatlīdzības vai pensija, vai arī alga tuvu 1667 eiro pirms nodokļu nomaksas, un laicīgi zināms, ka gaidāmi papildu ienākumi.

Kas ir diferencētais neapliekamais minimums?

Gada diferencēto neapliekamo minimumu piemēro, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Gada diferencētais neapliekamais minimums var atšķirties no taksācijas gada laikā piemērotās prognozēto mēneša neapliekamo minimumu summas. Radusies starpība ietekmē (palielina vai samazina) nodokļa apmēru.

Kādus attaisnotos izdevumus iespējams pievienot gada ienākumu deklarācijai?

Ikviena fiziska persona, kura guvusi ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamus ienākumus, var atgūt 20% no saviem vai savu ģimenes locekļu izdevumiem. Lai šos attaisnotos izdevumus piemērotu, jāiesniedz gada ienākumu deklarācija. Gada ienākumu deklarācijā var iekļaut šādus attaisnotos izdevumus:

  • Medicīnas un ārstnieciskie pakalpojumi
  • Zobārstniecības pakalpojumi
  • Augstākā izglītība, kvalifikācijas paaugstināšana
  • Bērnu interešu izglītība
  • Iemaksas privātajos pensiju fondos
  • Dzīvības un veselības apdrošināšana
  • Ziedojumi
  • Nepiemērotie nodokļu atvieglojumi

Vairāk informācijas: https://www.vid.gov.lv/lv/brivpratiga-gada-ienakumu-deklaracijas-iesniegsana-par-2019gadu

Vai var atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par izglītības izdevumiem, ja tie ir lielāki par noteikto gada normu – 600 eiro?

Fiziskās personas – iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja – attaisnotajos izdevumos par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem un ziedojumiem un dāvinājumiem, tostarp politiskajai partijai ietveramo izdevumu kopējā summa gada laikā nepārsniedz maksātājam 2019. gadā 600 eiro, bet ne vairāk kā 50 % no gada apliekamajiem ienākumiem. Savukārt par ģimenes locekļiem attaisnotajos izdevumos var ietvert tikai izdevumus par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem 600 eiro apmērā par katru ģimenes locekli.

Ja izglītības izdevumu kopsumma taksācijas gadā nodokļa maksātājam vai viņa ģimenes loceklim pārsniedz 600 eiro (sākot ar 2018. gadu), nodokļa maksātājs izdevumu pārsnieguma daļu var attiecināt uz nākamo trīs taksācijas gadu apliekamo ienākumu hronoloģiskā secībā.

Kāds ir gada pārskata iesniegšanas termiņš?

Gada pārskats jāiesniedz ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām.

Vidēja sabiedrība, liela sabiedrība un koncerna mātes sabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu – ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām.

Kad jāiesniedz uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija?

Nodokļa maksātājs patstāvīgi sagatavo uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju. Deklarācijā iekļaujamo informāciju nosaka Ministru kabinets. Nodokļa maksātājs deklarāciju iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam līdz pēctaksācijas perioda (nākamais mēnesis pēc taksācijas perioda) 20. datumam.

Nodokļa maksātājs ir tiesīgs neiesniegt VID deklarāciju par to taksācijas periodu, kurā neveidojas ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekams objekts, izņemot deklarāciju par taksācijas periodu, kurš attiecas uz pārskata gada pēdējo mēnesi.

Kam un kad jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā?

Sākot ar 2018. gada 1. janvāri gan privātpersonām, gan komersantiem VID PVN maksātāju reģistrā obligāti būs jāreģistrējas vienīgi tad, ja ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā būs sasniegusi 40 000 eiro.

Vai Paypal vai Paysera konts jāreģistrē VID?

Jā, likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta trešās daļas 9. punkta noteiktajā termiņā kā ārvalstīs atvērtos pieprasījuma noguldījumu kontus. Paysera sistēmā katram kontam piešķirts numurs, kurš jādeklarē VID. Savukārt Paypal konts jāreģistrē, norādot lietotāja vārdu.

Cik liels pamatkapitāls nepieciešams SIA dibināšanai?

SIA minimālais pamatkapitāla lielums ir 2800 EUR. Pamatkapitālu apmaksā dibinātāji, to var apmaksāt ar naudas vai mantisko ieguldījumu. Līdz pieteikuma iesniegšanai pamatkapitāls apmaksājams vismaz 50% apmērā.

Kādi ir nosacījumi, lai kļūtu par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju?

Tiesības izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli ir tad, ja pastāv atbilstība šādiem kritērijiem:

  • Saimnieciskās darbības ieņēmumi – apgrozījums – kalendāra gadā nepārsniedz 40 000 eiro;
  • Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) dalībnieki ir tikai fiziskas personas;
  • SIA valdes locekļi ir tikai mikrouzņēmuma darbinieki;
  • Mikrouzņēmuma darbinieku skaits jebkurā brīdī ir ne lielāks par pieciem (darbinieku skaitā neiekļauj prombūtnē esošus vai no darba atstādinātus darbiniekus);
  • Mikrouzņēmuma darbinieka ienākums nepārsniedz 720 eiro mēnesī;
  • Nodokļa maksātājs (fiziskā vai juridiskā persona) nav personālsabiedrības biedrs.

Mikrouzņēmums ir tiesīgs iegūt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, ja ir rakstveidā vienojies ar visiem mikrouzņēmuma darbiniekiem par mikrouzņēmumu nodokļa piemērošanu. Šo vienošanos kā atsevišķu noteikumu var ietvert darba līgumā.

Kad ir jāsāk maksāt nekustamā īpašuma nodokli?

Nekustamā īpašuma nodokli sāk maksāt ar nākamo taksācijas (kalendāro) gadu pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību rašanās. Par izņēmuma gadījumiem skatīt likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 7. pantā.

Kādi ir nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas termiņi?

Nekustamā īpašuma nodoklis maksājams reizi ceturksnī – ne vēlāk kā 31. martā, 15. maijā, 15. augustā, 15 novembrī – vienas ceturtdaļas apmērā no nodokļa gada summas. Nodokli var nomaksāt arī reizi gadā avansa veidā. Šajā gadījumā nodoklis jāsamaksā līdz pirmajam termiņam.

Pieteikties konsultācijai
Secured By miniOrange